Šodien sūtu bučas visiem, jo nezinu kāpēc, bet šodien esmu uz pozitīvisma VIĻŅA. Mani labvēlīgo noskaņu pret visu pasauli nespēj sagandēt nekas, pat tas, ka kolēģe izdzen vaboli no kabineta! Mieru pasaulei un Vecmīlgrāvim!
Puiši, puiši, kas tie puiši, opsiralllallā
Vakar skatījos veco labo ”Īsa pamācība mīlēšanā” un iegrimu atmiņās…..
Bērnībā dzimtajā ciemā bērnudārza nebija, savas dienas pavadīju totālā vientulībā, brālis jau gāja skolā un kaķītis sakarā ar žurku slimību arī bija aizsūtīts uz jūras skolu (tā man arī bija mīkla-kas tā par kaķu jūras skolu, lai gan kad brālis man izskaidroja, mēs abi kādas pāris dienas mammu saucām par slepkavu ). Man bija pāris iemīļotas nodarbes savā vientulības laikā, viena no tām bija detaļu skrūvēšana ārā no veciem transīferiem (mans tētis ir radioamatieris), man ļoti patika sēdēt un ar skrūvgriezi skrūvēt skrūvītes un izjaukt aparātus, diemžēl pie šīs nodarbes tiku ne visai bieži, jo jaucamais materiāls nebija īpaši daudz, otra mana nodarbe bija klausīties mūziku, absolūtā topā bija Credo un Ornaments un vēl šis tas no Mikrafona aptaujām, par Credo varbūt citreiz, šoreiz par Ornamentu. Man patika tas smukais, blondais, ar ūsiņām, spēlēja bandžo, ļoti patika, laime bija pilnībā kad pa TV varēju jau simto reizi skatīties koncertfilmu ar Ornamentu galvenajās lomās, tur bija visi labie gabali un protams, ka tur bija arī smukais blondais, ar ūsiņām. Un tad kādu dienu mamma pateica, ka ciema kultūras namā būs Ornamenta koncerts! Protams, ka koncerta dienā es ar vecākiem devos uz kultūras namu, man kājās drošivien bija baltās biezās zeķubikses, iespējāms čehu svārciņi un džemperītis no Polijas, uz galvas kautkas fantastisks, un rokās trīs sarkanas Alpu vijolītes, protams, ka koncerts bija fantastisks, Ornaments bija savās rūtainajās biksēs un vestēs, jokoja un dziedāja manas mīļās tautasdziesmas/estrādesdziesmas, kas tas par žanru, vēl šodien īsti nesaprotu, bet man tā patika…pēc koncerta savas vijolītes ar vienu zaļo lapiņu uzdāvināju Viņam…smukajam, blondajam ar ūsiņām….
Vairāk kā pēc 20 gadiem pēc šī notikuma kādā drūmā novembra pēcpusdienā sēdēju viena pati savā darbavietā, mans darbs bija ciešā saistībā ar smilšpapīra tirdzniecību, ofisā biju viena pati. Pa durvīm ienāca kāds vīrietis, tāds smuks, blonds, ar ūsiņām un lielu zilu šalli, kājās bija rūtainas bikses, sāku ar viņu intelektuālu sarunu par slīplentām, bet kautkas likās viņā tik tuvs un pazīstams…jā…tas bija viņš…mans smukais, no Ornamenta. Sākumā mēģināju sevī apslāpēt saviļņojumu un savas senās jūtas, bet vienā mirklī tas viss izlauzās uz āru, nespēju vairs ilgāk to turēt sevī….ar mirdzošām acīm viņu uzlūkoju un teicu:”Es atvainojos, bet Jūs taču kādreiz spēlējāt Ornamentā, vai ne?!?!” smukais bija manāmi pārsteigts:” Jā, bet kā Jūs to zināt?” es (aizgrābta, tuvu nirvānas stāvoklim):”Bērnībā Ornaments bija mans mīļākais estrādes ansamblis, es biju arī Ornamenta koncertā ciema kultūras namā.” . Jā, viņš atcerējās manu ciemu un kultūras namu, jā, bija pārsteigts, ka es viņu atapzīstu, viņa auditorija esot vecāka gada gājuma dāmas, bet principā jau reti kurš viņus atpazīst, jo sen jau vairs nespēlē, pasaule esot komercializējusies un diezvai ansamblis Ornaments vairs spētu piepildīt ar smaidīgiem un uzpucētiem ļaudīm ciema kultūras namus. Bet viņš teica, ka tie bija skaisti laiki…un tādi tie patiešām bija, nezinu vai tas bija tāpēc, ka tā bija mana bērnība vai tāpēc, ka tas blondais no ansambļa Ornaments bija tik smuks un dziedāja tik skaistas dziesmas…
Kad labais šokē
Jāsaka tā-tad nu gan laiki ir pienākuši. Tā kā esmu vientule pēc pašas gribas (termins aizgūts no Bridžitas Džonsas), tad, loģiski, dzīvoju viena. Jā, brīžiem vīrišķā roka ļoti pietrūkt, visvairāk tad, kad manam auto uznāk melnie vai ja mājās kautkur ir jāpieliek vīrieša roka, tad es ļoti ilgojos pēc stiprā dzimuma. Kā jau nojaušat, manā miteklī jau labu laiku noris remontdarbi, tagad jau esmu etapā kad fināls ir ar roku sasniedzams, viss jau gatavs, atlika tikai pievienot virtuves tehniku un santehniku. Vakar braucot mājās man piezvanīja kāds vecs un labs darba kolēģis, sāku čīkstēt par grūto likteni, ka darbi iestrēguši, ka viss apstājies pie elektrodarbiem utt…un viņš atbrauca pie manis…un visu saremontēja…tāpat…par neko…par paldies…līdz vēlai naktij. Cilvēka pozitīvā daba arī mēdz šokēt, tā ļoti pozitīvi. Paldies Tev!
p.s.lielais paldies arī datora rūķītim un viņa mūzai. No manis viens Mr T garantēts!
Kantrī un foršie čaļi
Sestdien paveicās nokļūt visas kantrī dzīves epicentrā Bauskas kantrī festivālā, mūsu mazā un ļoti sievišķīgā kompānija ieradās Bauskā divu mērķu vadīta: beidzot apskatīties kā tad viss tur notiek tajā slavenajā Bauskas kantrī festivālā, kā arī, uzticoties ticamu informācijas avotu ziņām, ka Bauskā ir baigi foršie džeki. Par pirmo mērķi: jā, man tur patika, visapkārt amerikanizējušies latvieši kantrī prikidā, kas izskatījās amizanti-cepures, ādas apģērbi, džinsi, kovbojzābaki, jauki visā visumā, arī alus bija ļoti garšīgs 
Par Bauskas foršajiem džekiem gan radās šaubas, šķiet, ka uzticamais informācijas avots bija paglainojis Bauskas vīriešiem…Bet pasākums bija labs, Bauskas pilskalns ir ļoti skaists, ķengurs ir lielisks auto, un šoferis ķenguram vislabākais. PEACE.
Kad ir uzradies sapnis
Vakar bija ļoti produktīva diena, izdarīju lietas, kas saistītas ar zemesgrāmatas ieguvi savā īpašumā. Bet…ir viens BET…vakar es bezkaunīgi sameloju zemes dienestā. Bezkaunīgi jau īstenībā nē, no sākuma iztsāstīju taisnību, bet tad mani zemes dienesta ierēdne Rita PIESPIEDA samelot, jā, piespieda. Lai gan šī lieta ir ļoti stiepjama, jo es nezinu sienas definīciju, izskatījās, ka arī Rita nezin sienas definīciju, tāpēc es īsti nezinu vai veidojumu, kas atdala atdalīja virtuvi no koridora var uzskatīt par sienu, manās acīs tas bija un paliek veidojums.
Ak jā, un vēl no šodienas man ir vieglāk dzīvot, jo ir izkristalizējies SAPNIS, tas palīdz, jo tagad es zinu uz ko tiekties, man ir mērķis un uz to iešu, sapņa vīzija apmēram šāda-maza lauku mājiņa vienā ļoti skaistā vietā…jā, man tas būs!
Un vēl, mani šodien bildināja, vismaz tā es to uztveru! Tagad tik jādomā-pieņemt bildinājumu vai nē.
Un šķiet, ka šonedēļ manā virtuvē būs spāru svētki, tas ļoti priecē, jo es to ilgi jau gaidīju un mana mājas dzīve atkal atgūs savu skaisto, lēno kā upe, plūdumu.
Paldies par uzmanību.
Zivju dienas ieraksts
Labdien, mani mīļie!
Šajā lietainajā dienā jūs visus informēju, ka jahtas brauciens izpalika, cik žēl, jo gribējās nokļūt vētras varā, kā filmās to var redzēt, bet ar nožēlu jāatzīst, ka Kapteinis E nomīza no laika apstākļiem. Es viņa vietā tā nedarītu, bet tad nu vakaru kompensēju ar veselīgu bērnu miegu, kurā iegrimu ar klausoties ”Panorāmu”, šorīt modos un devos iemainīt tvaika nosūcēju, kā arī atgūt savu Statoil karti. Misija veiksmīga, visi sev uzstādītie uzdevumi tika izpildīti, esmu jauna IEBŪVĒJAMA tvaika nosūcēja īpašniece, TN ir ar diviem motoriem (pārdevējs to pasniedz kā ekstru, es arī to pieņēmu kā extru, lai gan manis pēc varētu būt arī viens motors), tāpēc jūtos uzreiz par 96.00 Ls vertīgāka. Mīļās sawles, cik Jūsu nosūcējos ir motori?!?! Ceru, ka manus divus neviens nepārspļaus!
Skuzi, kā itāļi saka!
Vēlos atvainoties par savu pirmo ierakstu un tajā pieminētajiem lamuvārdiem, tas viss radā emociju uzplūdā kad bija jau pāris ieraksti nesaglabāti un gandrīz atmesta rika BLOGOŠANAI, jo man pirmais trušubūra blogs nezin kāpēc pazuda. Bet nu labi, sākšu jaunu dzīvi no šodienas!
Tad nu tā, mani draugi, šitas ir MANS BLOGS (he he he) un tad nu laipni lūgti un ieklepojiet arī kādu komentu. Vai jūs vēlaties zināt kā man iet? Nu tā, tā kā neesmu optimists it ne maz (atķirībā no manas saulainās, dažreiz sitamās, sava optimisma dēļ), tad jau pamanījos pati sev šodien sabojāt pāris reizes garastāvokli, pie vainas nepareizi nopirkts gaisa nosūcējs, toršu piedāvājuma izstrādes problēmas, nespēja atrast mērāmo ruleti un citas tamlīdzīgas situācijas. Ceru, ka vakarā garastāvoklis būs pacilāts jo paredzams izbrauciens ar jahtu, vai cerības būs piepildītas, to gan nezinu, jo laika apstākļi ir tādi nu….interesanti. Varbūt būs vakarā kāds ekstrēms piedzīvojums, ceru , ka jā, jo liekas, ka dzīvei pietrūkst krāsas pēdējā laikā, nav bijis neviens normāls piedzīvojums (apmaldīties mežā, saķert noziedznieku vai tamlīdzīgi). Ceru, ka mani sapratāt…
