Vakar bija ļoti produktīva diena, izdarīju lietas, kas saistītas ar zemesgrāmatas ieguvi savā īpašumā. Bet…ir viens BET…vakar es bezkaunīgi sameloju zemes dienestā. Bezkaunīgi jau īstenībā nē, no sākuma iztsāstīju taisnību, bet tad mani zemes dienesta ierēdne Rita PIESPIEDA samelot, jā, piespieda. Lai gan šī lieta ir ļoti stiepjama, jo es nezinu sienas definīciju, izskatījās, ka arī Rita nezin sienas definīciju, tāpēc es īsti nezinu vai veidojumu, kas atdala atdalīja virtuvi no koridora var uzskatīt par sienu, manās acīs tas bija un paliek veidojums.
Ak jā, un vēl no šodienas man ir vieglāk dzīvot, jo ir izkristalizējies SAPNIS, tas palīdz, jo tagad es zinu uz ko tiekties, man ir mērķis un uz to iešu, sapņa vīzija apmēram šāda-maza lauku mājiņa vienā ļoti skaistā vietā…jā, man tas būs!
Un vēl, mani šodien bildināja, vismaz tā es to uztveru! Tagad tik jādomā-pieņemt bildinājumu vai nē.
Un šķiet, ka šonedēļ manā virtuvē būs spāru svētki, tas ļoti priecē, jo es to ilgi jau gaidīju un mana mājas dzīve atkal atgūs savu skaisto, lēno kā upe, plūdumu.
Paldies par uzmanību.
here u go (my attention)!
Bet bildinājums bija ļoti šikarnijs, ka nevarēju neko saprast, kodētais
uzskatu, ka arī kodēts bildinājums ir bildinājums!